Erasmus+ projekta “Sport Possibilities in Restriction Periods” jeb “Sporta iespējas ierobežojumu periodos” ietvaros uzsākam stāstu sēriju, kurā sportisti – gan profesionāļi, gan tautas sporta pārstāvji, gan arī sporta skolu un sporta klubu audzēkņi – dalīsies pieredzē, kā viņi sportoja un trenējās ierobežojumu laikā, vai un kā viņiem izdevās rast motivāciju apstākļos, kas it nemaz nebija labvēlīgi sportiskā gara uzturēšanai
Protams, ceram, ka šādi apstākļi vairs neatkārtosies, bet, ja tomēr – tad nu jau būsim apbruņojušies ar zināšanām, pieredzi, metodēm, tehnikām un aplikācijām, lai ierobežojumu laikā spētu turpināt sportot tikpat kvalitatīvi un ar tikpat lielu motivāciju.
Aiziet!
Valters Everts, piedalījies attālinātajā maratonā:
“2021.gada 18.novembrī par godu Latvijas dzimšanas dienai piedalījos organizācijas “Ghetto Games” rīkotajā attālinātajā maratonā “Brīvības skrējiens”, kas norisinājās ar devīzi “Skrienam visi kopā, bet katrs atsevišķi!”. Lai tajā varētu piedalīties pēc iespējas vairāk dalībnieku, pieejamās distances bija dažādas – 3 km, 5 km, 7 km, 10 km, 15 km, 21 km un 42 km, un katrs varēja izvēlēties savām spējām piemērotāko.
Veicot distanci, bija jāizmanto sporta pulkstenis, kas daudz precīzāk spēj uzskaitīt veikto distanci, nekā viedtālruņu aplikācijas. Savus izvēlētos kilometrus varēja veikt un rezultātu reģistrēt visas dienas garumā. Pēc distances fails bija jāievieto organizatoru mājaslapā un pēc tam tajā varēja redzēt savu izcīnīto vietu. Ja biji reģistrējies, piemēram, 10 km distancei, bet skrienot saprati, ka pietiek spēka veikt garāku posmu, tad, ielādējot noskrietās distances failu mājaslapā, nebija nepieciešamības pārreģistrēties garākai distancei, tas pēc faila ielādes sistēmā tika izdarīts automātiski. Es biju reģistrējies 10 km distancei. Domāju skriet pēc sajūtām un līdz pat 21 km, bet 7. km jutu, ka spēki ir galā, un atlikušos 3 km “nomocīju” sakostiem zobiem.
Attālinātajā maratonā piedalījās ne vien dalībnieki Latvijā, bet arī ārvalstī dzīvojošie latvieši. 2020.gada “Brīvības skrējienā” kopā tika noskrieti 3000 km, savukārt 2021.gadā – 5905 km, tātad gandrīz 2 reizes vairāk. Tas liecina, ka šāda veida maratons cilvēkiem šķita saistošs, un tajā bija gatavi piedalīties gan pieredzējuši skrējēji, gan tādi, kuriem dalība prasīja pārvarēt sevī nedrošību un atklāt drosmi, uzdrīkstēšanos un apziņu – es to varu. Ātrums šajā reizē nebija galvenais, svarīgāk bija piecelties no dīvāna un skriet kaut pavisam lēnā tempā. Slinkuma pārvarēšana un sevis motivēšana varēja būt labākā dāvana sev pašam Latvijas svētkos.
Tā kā katrs dalībnieks skrēja atsevišķi, nedaudz pietrūka sacensību gars un stimuls noskriet ātrāk, tomēr dalība valsts dzimšanas dienas maratonā man sniedza svinīgu sajūtu, ka esi daļa no kaut kā liela un vienota.”
Projekts “Sport Possibilities in Restriction Periods” ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
