Pirms pandēmijas es vadīju grupu nodarbības sporta zālē. Pirms ierobežojumiem nodarbojos ar stiepšanās, kardio un spēka grupu nodarbībām sporta zālē. Piedalījos arī šosejas skrējienos kā individuālais 10K un 21K distanču skrējējs. Covid-19 uzliesmojums mani, tāpat kā visus pārējos, sākumā nobiedēja. Mana prioritāte bija nenoķert epidēmiju un pēc tam turpināt savu dzīvi veselīgi.
Ierobežojumu laikā man vajadzēja turpināt treniņus. Es biju treneris, kurš vingro 5 dienas nedēļā un katru dienu trenējas ar cilvēkiem. Ar dažiem atribūtiem un savu ķermeņa svaru es varēju veikt savus treniņus mājās, bet es sapratu, ka cilvēki šajā periodā nezina, kā vingrot. Es dzīvoju piecstāvu ēkā. Es uzstādīju sev ikdienas mērķi, katru dienu kāpt pa kāpnēm augšā un lejā ar kājām. Kamēr domāju par to, kā uzrunāt cilvēkus, sapratu, ka varu vingrināt ikvienu, kurš to vēlas, pārraidot treniņu tiešsaistē. Sākumā es sagatavoju un nosūtīju vienkāršas vingrojumu programmas cilvēkiem, kurus pazinu. Pēc tam viņi uzdeva jautājumus par to, kā tieši veikt kustības. Es arī centos sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku, izmantojot tiešraides no saviem sociālo mediju kontiem (īpaši Instagram).
Mana mērķauditorija bija ļoti atšķirīga. Bija tādi, kas vingroja regulāri, un bija tādi, kuri nekad mūžā nebija vingrojuši. Pandēmijas laikā bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri saprata sporta un kustības nozīmi. Šī iemesla dēļ es pārraidīju tiešsaistē 3 dienas nedēļā, no rīta un vakarā, un 2 reizes šajās dienās programmas ietvaros.
Rīta vingrinājumi bija vieglā tempā iesācējiem. Vakara vingrojumu grupu veidoja cilvēki ar iepriekšēju sporta izglītību. Iemesls, kāpēc es to darīju 3 dienas nedēļā, bija tāpēc, ka katra vingrinājuma saturs bija atšķirīgs. Es vingroju trīs dažādās sistēmās: spēka-kardio-stiepšanās.
Nodarbību beigās es saņēmu komentārus un veidoju nākamo vingrinājumu atbilstoši atsauksmēm. Pēc kāda laika es sapratu, ka cilvēki vēlas uzzināt par pareizu uzturu kopā ar vingrošanu. Par to runāju ar dietologu un veidoju programmas par to, cik sabalansētam un kvalitatīvam jābūt uzturam, ar savstarpējiem jautājumiem un atbildēm tērzēšanas režīmā Zoom un Instagram. Tā rezultātā es pavadīju pandēmijas procesu, vingrojot, vingrinot un mācoties ievērot pareizu diētu, neskatoties uz ierobežojumiem.
Novēroju, ka cilvēki uztraucās doties uz sporta zāli pēc ierobežojumu atcelšanas. Es turpināju grupu lekciju vingrinājumus atklātās telpās, un turpinājās arī tiešsaistes pārraides. Es turpināju vingrot vienlaikus ar man tuviem cilvēkiem un cilvēkiem, kas atrodas tālu, izmantojot tiešsaistes ziņas. Pēc Covid ierobežojumu beigām manas nodarbības sporta zālē un atklātajās zonās turpinājās. Man bija svarīga saskare ar cilvēkiem un viņu dzīves kvalitātes uzlabošana. Domāju, ka man tas arī ir izdevies. Pašlaik Izmirā vadu skriešanas grupu, kurā ir 150 cilvēki, un mēs varam brīvi vingrot jebkurā vietā, ko atrodam. Mēs izpētām savu pilsētu un daudzas citas pilsētas skrienot. Kas nevar skriet, tas var staigāt, un kustība turpinās.

Projekts “Sport Possibilities in Restriction Periods” ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.